Grūtniecības laikā ievērojami pieaug māmiņas organismam nepieciešamais skābekļa daudzums. Gatavojoties un plānojot dzemdības, vecmātes nereti iesaka apgūt dažādas elpošanas tehnikas, kas lieti noder kā grūtniecības laikā, tā arī dzemdībās. Elpošana ne tikai pilnvērtīgi apgādā ar skābekli māmiņu un mazuli, samazina nogurumu un uzlabo pašsajūtu, bet jo īpaši palīdz atvieglot un pieņemt dzemdību sāpes kā dzīves daļu, ļaujoties to plūdumam un nedomāt par neko citu, kā vien elpu. Tas palīdz piedzīvot dzemdību kontrakcijas visā to spēkā, tādējādi paātrinot dzemdes kakla atvēršanos un dzemdību gaitu.

Ir trīs pamata elpošanas veidi, kas tiek izmantoti dzemdībās- seklā krūšu elpošana, diafragmālā krūšu elpošana un dziļā vēdera elpošana.

• Seklā krūšu elpošana: gaisu strauji ieelpo un izelpo caur muti tā, ka elpojot cilājas pleci.
• Diafragmālā krūšu elpošana: ieelpa caur degunu, krūšu kurvis virzās uz priekšu, bet vēders mazliet ievelkas. Izelpa caur degunu- krūšu kurvis saplok, bet vēders virzās uz priekšu.
• Dziļā vēdera elpošana: dziļa ieelpa ar degunu, vēders it kā izbīdās uz priekšu un gara izelpa ar muti, kas katru reizi kļūst ar vien dziļāka un garāka, līdz var teikt, ka izelpa ir 3-4 reizes garāka kā ieelpa.

Mūs elpa ir mūsu labākais draugs un padomdevējs visās nepazīstamās dzīves situācijās, kad šķietami nav nekā cita, uz ko paļauties… Pat vissarežģītākajos dzīves brīžos, elpa paliek vienmēr ar mums kā ceļvedis un iedrošinājums.

Domājot par sāpēm, ir kāda atšķirība tajā, ko mēs sajūtam un, kā tās uztveram. 

Sāpju sajūta – smadzeņu interpretācija par saņemtajiem impulsiem no sāpju receptoriem ķermenī. 

Sāpju uztvere – subjektīva indivīda sāpju sajūtu interpretācija, ko ietekmē fiziskais, emocionālais stāvoklis, iepriekšējā pieredze, iedzimtība, ģimenes “tradīcijas” un citi faktori.

Ko dara sāpju sajūta?

• Tā mobilizē organismu aizsargreakcijai, ar mērķi atbrīvoties no sāpju kairinātāja.
• Rada negatīvas emocijas, sliktu pašsajūtu.
• Maina iekšējo orgānu darbību – paātrinās sirdsdarbība, sašaurinās asinsvadi, paātrinās elpošana, samazinās urīna izdale, pastiprinās asins rece. 

Sāpes ir subjektīvas – kas vienam sāp, citam var arī nesāpēt. 

Ir svarīgi saprast, kāda ir sāpju uztvere. Ar kādām emocijām, sajūtām, domām tiek uztvertas sāpes un veidota reakcija uz tām?

Sāpju sajūtu var mainīt ar savu sāpju uztveri. Jo vairāk mēs spējam ļauties un atbrīvoties, jo ātrāk saņemam mūsu pašu ražotos opioīdus – endorfīnus. Tiem piemīt pretsāpju darbība. Jo vairāk endorfīnus mūsu ķermenis dod, jo vieglāk uztveramas un izturamas ir sāpes, kas pieņemas spēkā. 

Pavērojiet sevi grūtniecības laikā, ko Jūs darāt ar sāpēm?

• Cīnaties, pretojaties, tās Jūs beidz nost, Jūs vēlaties bēgt, nespējot izturēt vai tieši pretēji – stāviet uz vietas un sastingstiet?
• Vai varbūt Jūs ļaujaties, pieņemat, saplūstat, peldat cauri, ienirstat dziļāk, sadarbojoties, virzoties uz priekšu, gribat vēl stiprākas, jo tās tuvina Jūs brīdim, kad ieraudzīsiet savu bērniņu?

Kāpēc sāp dzemdībās?

Dzemde ir muskuļveida orgāns, kas sāpju laikā aktīvi saraujas, lai noīsinātu un atvērtu dzemdes kakliņu. Aktīvs un intensīvs darbs rada pārmērīgu slodzi muskulim un tas nogurst, tādējādi muskuļa audos veidojas pienskābe, kas rada spēcīgas sāpes. 

Sāpes mums dotas, lai izdzīvotu, sajūtot fizisku, emocionālu apdraudējumu dzīvībai. Glābtu sevi un pasargātu. Instinktīvi tās mūs brīdina, lai atraujam pirkstu no karstas pannas, pirms pirksts ir zaudēts. 

Dzemdību sāpes ir dotas, lai esam gatavas brīdim, kad mazulītis būs gatavs dzimt. Lai pamazām ķermenis būtu pielāgojies tām intensīvajām, fiziskajām sajūtām, kad bērns būs apņēmīgi jāizstumj.

Kā ir dzemdībās?

Sievietei dzemdībās “no dabas dotas” vairāki simti kontrakcijas. 

• Latentajā fāzē – vidēji 24 stundās ir vairāk kā 70 vieglas kontrakcijas.
• Aktīvajā fāzē – ap 15 kontrakcijām stundā un, ja dzemdības ilgst 12 stundas, tad tās vidēji ir 180 kontrakcijas.
• Izstumšanā – aptuveni 12 kontrakcijas stundā.
• Placentārajā periodā – ar 5-10 minūšu intervālu ir 2-3 kontrakcijas.

Ja dabas doto kontrakciju limits ir sasniegts, tās kļūst vājākas un apsīkst. Ja kontrakcijas apsīksts, tad bērniņš nevar piedzimt. Tāpēc svarīgi ir neizniekot kontrakcijas, cīnoties un izvairoties no tām. 

Kas var pastiprināt sāpju sajūtu?

• Skābekļa trūkums – elpojiet!
• Atūdeņošanās – padzerieties starp kontrakcijām.
• Nogurums – neiztērējiet spēkus dzemdībām vēl tikai sākoties.
• Bads – uzkodiet kaut ko dzemdību laikā, ja ir tāda vēlme.
• Aukstums – vilnas zeķes, silta sega vai jaciņa var palīdzēt. 

Ir svarīgi atrast savus resursus gaidību laikā un apcināti gatavoties dzemdībām. Grūtnieču vingrošana, masāžas, mūsu speciālisti un konsultācijas grūtniecības laikā, var būt labs atbalsts gaidību laikā un arī pēc tam!

Izstumšanas periodā dzemdes muskulatūras kontrakcijas, māmiņas vēdera prese, kā arī iegurņa pamatnes muskuļi, palīdz mazulim virzīties cauri māmiņas iegurnim. Tas dabīgi ilgst līdz 2 stundām.

Ja māmiņa ir sagatavojusies dzemdībām un labi motivēta, viņa pati atrod veidus, kā vismērķtiecīgāk pastiprināt savu stumšanas spēku, laižot pasaulē mazuli. 

• Dažas māmiņas izvēlas vertikālas pozīcijas, citas labāk jūtas guļus uz sāniņiem. Taču visbiežāk ārēji neietekmēta izstumšana noris četrrāpus vai dziļajā tupus pozīcijā, tādējādi atvieglojot mazuļa virzību cauri iegurnim.

• Lai samazinātu starpenes plīsumu risku, mēs iesakām praktizēt starpenes masāžu un EPI-NO starpenes muskulatūras trenažieri gaidību laikā. Precīzu lietošanas pamācību atradīsiet mūsu lekcijā “Kursu” sadaļā. 

• Lai sievietei pietiktu spēku intensīvajam darbam izstumšanas periodā, svarīgi ir uzkrāt spēkus, neiztērējot tos ar rosīšanos dzemdību sākumā jeb latentajā fāzē. Tāpat svarīgi turpināt atslābināties un ļauties dzemdību stiprajām kontrakcijām arī aktīvās dzemdību darbības laikā. Tas viss palīdz dzemdei un māmiņai nepagurt, saglabājot visus spēkus izstumšanai.

• Ja māmiņa atpazīst sevī iespējamus psiholoģiskus šķēršļus, lai spētu atvērties un ļauties stiprajām dzemdību sāpēm (dzīves laikā ir piedzīvojusi seksuāla rakstura pāridarījumus, kauna un vainas sajūtu saistībā ar saviem dzimumorgāniem, vai arī māmiņu nomoka bailes par plīsumiem un iegriezumiem dzemdībās), atbalstu var meklēt daloties savās sajūtās ar savu vecmāti vai ginekologu, vai izvēloties sev vispiemērotāko atbalsta personu, kas var uzklausīt un palīdzēt- psihologs, dūlas, PEP mammas.

Lai izdodas spēkpilna un raita mazulīša piedzimšana!