Par gaidību laika pirmo trimestri sauc laika posmu no 0 līdz 13 nedēļām un 6 dienām. Pirmā trimestra laikā sievietes nereti izvēlas veikt ultraskaņas izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka ar mazuli viss ir kārtībā un palūkotos, kā bērniņš izskatās māmiņas puncī. Šo augļa diagnostikas metodi veic no 11. līdz 13.nedēļai un 6 dienām. Ārsti to izmanto, lai izvērtētu augļa anatomiju un augšanas attīstību, dzemdes struktūras un padziļinātāk sekotu līdzi grūtniecības gaitai.
Bet kā jūtas mazulis pirmā trimestra beigās?

• Mazuļa garums strauji palielinās, bet svara pieaugums vēl ir neliels- garums ir vidēji 6 cm un svars aptuveni 18 grami.
• Bērniņa acis ir aizvērtas, jo tās vēl nav pilnībā attīstījušās.
• Arī uz pirkstu galiem jau sāk veidoties mazi nadziņi.
• Bērniņam sāk augt mati, skropstas un uzacis.
• Mazulis kļūst ievērojami aktīvāks, ir vērojami arī pirmie refleksi, piemēram, spēja norīt augļūdeņus vai mēģinājumi aizgriezties, kad kāds netieši cenšas pieskarties viņa sejiņai.
• Pamazām mazuļa barošanas funkciju sāk uzņemties placenta.
• Atrodoties māmiņas dzemdē, kur visapkārt viņu aptver augļapvalki ar augļūdeņiem, mazulis jūtas kā viļņos, kur pie katras māmiņas kustības arī viņš sakustas.

Pirmais grūtniecības trimestris ir paaugstinātas bīstamības laiks, jo pēkšņas asiņošanas un grūtniecības pārtraukšanās riski ir augsti, tāpēc, lai parūpētos par savu veselību un mazuļa veiksmīgu augšanu, svarīgi ir ieklausīties savā ķermenī, dot laiku atpūtai un kvalitatīvam miegam, ēst veselīgi un censties sevi pasargāt no psiholoģiski smagiem notikumiem.

Gaidību laika otrais trimestris ir laika posms no 14 līdz 27 nedēļām un 6 dienām.

Šajā laikā mazulis jau ir krietni paaudzies:

• Viņa garums ir vidēji 40-42 cm un svars jau vairāk kā 1 kg.
• Viņa garums ir vidēji 40-42 cm un svars jau vairāk kā 1 kg.
• Bērniņa acis ir atvērušās un viņš sāk atšķirt gaismu no tumsas. Kad saule apspīd mammas vēderu, viņš iekšā redz sārtu gaismu.
• Bērniņš aktīvi kustas, viņam ir izveidojies savs dzīves ritms-aktivitātes periodi mijas ar miegu ik pēc 20-40 minūtēm, un to labi izjūt arī māte.
• Mazulis jau sāk izdarīt arī pirmās zīšanas kustības.
• Viņš sāk dzirdēt skaņas.
• Viņa plaušu audi ir izveidojušies līdz primitīvajām alveolām, bet tās vēl nav gatavas uzsākt patstāvīgu un brīvu elpošanu, uzsāk darboties sviedru un tauku dziedzeri.
• Mazuļa āda ir pārklāta ar maziem, pūkainiem matiņiem, kurus latīniski sauc par Lanugo, un sierveida ziedi, ko mēdz dēvēt par Vernix caseosa.

Otrā trimestra laikā māmiņām tiek piedāvāta iespēja arī veikt ultrasonogrāfijas izmeklēšanu. Tā nepieciešama, lai diagnosticētu bērniņa potenciālās anomālijas jeb iedzimtu veselības problēmas, izvērtētu placentas lokalizāciju un dzemdes kakla garumu, kā arī turpinātu sekot līdzi grūtniecības norisei un mazuļa augšanas attīstībai.

Otro trimestri māmiņas nereti atzīmē kā vieglāko grūtniecības laiku, jo vēders vēl nav tik liels, kustēties vēl var samērā brīvi un arī gulēt ir ērti, tāpat arī grūtniecības nelabums mēdz mazināties. Šo laiku ir vērtīgi izmantot, lai aktīvi kustētos, piedomātu pie uzturvielām bagātām maltītēm, ikdienā dzertu daudz ūdeni un uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus.

Par trešo trimestri sauc laiku no 28. līdz 42. grūtniecības nedēļām. Trešā trimestra ultrasonogrāfijas skrīningu veic 34.-36. grūtniecības nedēļā, lai izvērtētu augļa augšanu un attīstību, augļūdens daudzumu, augļa guļu, placentas nobriedumu un novietojumu attiecībā pret dzemdes kakliņa iekšējo muti. Šis ir fiziski un emocionāli ļoti izaicinošs laiks sievietēm, jo mēdz atgriezties daži no agrīnajiem grūtniecības simptomiem, piemēram, nogurums, miegainība un slikta dūša pēc ēšanas, kas saistīta ar kuņģa-zarnu trakta saspiestību. Arī bailes par gaidāmo dzemdību norisi, gaidu un iespēju samērošana var radīt nepatīkamas izjūtas. Māmiņas atzīmē, ka jūtami pieaug emocionalitāte, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi un bezmiegs. Iekšējās spriedzes dēļ mēdz saasināties partnerattiecības, aktualizējas māmiņas attiecības ar savu māti.

Arī mazuļa dzīve māmiņas puncī strauji virzās pretim piedzimšanai:

• Mazuļa garums sasniedz 48-56 cm un svars pieaug vidēji par 20-50 g dienā. Grūtniecības noslēgumā iznēsāts mazulis sver apmēram 3000-4000g.
• Bērniņš cītīgi mācās skatīties un fokusēt skatienu. Tas, cik tālu viņš pēc dzemdībām redz, ir atkarīgs, cik tālu viņam bijusi iespēja redzēt, atrodoties māmiņas dzemdē. Parasti tas ir 10 līdz 25 cm.
• Arī nadziņi jau pāraug pirkstu galus, mazais sūkā pirkstus un aplaiza plaukstiņas.
• Bērniņš ir rozīgs, mīksts un zemādas tauku slānis strauji attīstās tieši pēdējo nedēļu laikā.
• Grūtniecības beigu posmā mazuļa kustības kļūst lēnākas, vairāk atgādina staipīšanos.
• Vairākas reizes dienā, māmiņa var sajust mazuļa žagas, kas izjūtamas kā ritmiskas vēdera kustības, kas ilgst apmēram 2-3 minūtes un pašas pāriet.
• Mazulis jau pieradis, ka dzemde ik pa laikam viņu aptver ciešāk un tad atkal atslābst. Dzemdes kontrakciju laikā uz brīdi samazinās asins pieplūde mazulim caur placentu, līdzīgi kā dzemdībās, un mazulis pamazām pielāgojas dzīvei mainīgos skābekļa pieplūdes apstākļos.

Drīz mazulis pametīs omulīgo patvērumu un mācīsies dzīvot lielajā pasaulē, un viss, ko varam darīt mēs, ir ar mīlestību un rūpēm viņam palīdzēt piedzimt.

Augļa kustības ir augļa labsajūtas rādītājs. Jo labāka ir augļa skābekļa apgāde, jo aktīvāk viņš kustas. Māmiņas pirmās augļa kustības nereti sāk izjust jau sākot no 18.-20.grūtniecības nedēļas, taču pie pirmās grūtniecības kustības var just arī vēlāk. Bērniņam augot un kļūstot stiprākam, kustību intensitāte mātes dzemdē arī pieaug. Visaktīvāk augļa kustības var novērot vakaros un naktī, kad māmiņa pēc garas dienas ir beidzot gatava atpūsties un atvilkt elpu. Taču, augļa kustības var ietekmēt dažādi, ar vakaru nesaistīti, faktori: 

• Māmiņas psihoemocionālais stāvoklis- stress, bailes, liels prieks u.c., kas var palielināt vai samazināt augļa kustības.
• Augļa miera stāvoklis var būt laiks, kad kustības māmiņa neizjūt.
• Placentas piestiprināšanās vieta māmiņas dzemdē- ja placenta piestiprināta dzemdes priekšējā sienā, māmiņa kustības var izjust mazāk.
• Vājāk kustības var izjust, ja grūtniecības laiks ir mazāks par 32 grūtniecības nedēļām.
• Ir lietoti kādi medikamenti, piemēram, nomierinoši vai stipri atsāpinoši, kā arī alkohola lietošana vai smēķēšana. 

Ja neesi droša vai tava bērniņa kustības ir samazinājušās, apgulies uz kreisajiem sāniem un koncentrējies uz kustību skaitīšanu. Ir labi un pareizi, ja stundas laikā jūti apmēram 8-10 mazuļa sakustēšanās. Mūzikas atskaņošana pie vēdera vai telefona vibrozvans var palīdzēt pamodināt aizmigušu mazuli. 

Ir vērts atcerēties, ka augļa kustības nav vienīgais diagnostikas veids, lai noteiktu augļa stāvokli grūtniecības laikā, taču ja rodas bažas, iesakām sazināties ar savu aprūpes sniedzēju.

Bērniņa žagošanās ir pavisam dabiska grūtniecības sastāvdaļa, kas nereti ir jūtama jau pēc divdesmitās grūtniecības nedēļas. Tuvojoties dzemdībām, žagošanās kļūst arvien vairāk jūtama, jo mazulis kļūst ievērojami smagāks. Brīdī, kad mazulis žagojas, māmiņa izjūt regulāras, spērieniem līdzīgas kustības, kas lokalizējas vienā konkrētā vietā un pēc dažām minūtēm pašas no sevis pāriet. Šīs kustības veic bērniņa diafragma tad, kad viņa plaušās iekļūst augļūdeņi un tas parāda, ka mazulim nobriest elpošanas sistēma, nervu sistēma un muskuļu refleksi.

Žagošanās biežums var būt ļoti individuāls, katram bērniņam atšķirīgs- žagas var būt kā vienu, tā vairākas reizes dienā un ilgt līdz pat 15 minūtēm. 

* Ja jūti, ka bērniņš žagojas ļoti bieži, pavēro savu dienas ritmu. Ļoti iespējams, ka esi piedzīvojusi kādu lielāku stresu vai steidzīgāku ikdienu. Tā kā žagošanās ir reflekss, kas saistīts ar veģetatīvās nervu sistēmas darbību, samazinot psihoemocionālo slodzi arī mazulis kļūs mierīgāks un žagošanās retāka.

Taču, ja rodas bažas par pārmērīgi biežu bērniņa žagošanos, iesakām sazināties ar savu grūtniecības aprūpes sniedzēju, lai izvērtētu mazuļa labsajūtu. 

Dzemdes kakla atvērums.

Vaignālā izmeklēšana, lai dzemdībās noteiktu dzemdes kakla atvērumu, ir pieņemta kā viens no dzemdību aprūpes stūrakmeņiem. Tās galvenais mērķis ir nevis prognozēt dzemdību gaitu, bet noteikt iespējamos dzemdību norises traucējumu cēloņus. Taču, dzemdes kakla atvērums nebūt nav vienīgais kritērijs, lai izvērtētu dzemdību procesu. Ir daudzas pazīmes, pēc kurām māmiņa un citi dzemdību aprūpē iesaistītie var noteikt mazuļa piedzimšanas brīža tuvošanos. 

Skaņa.

Dzemdību sākumā, kontrakciju laikā, sieviete var brīvi runāt. Viņa koncentrējas uz elpu vairāk tādēļ, ka ir mācījusies, nevis nepieciešamības spiesta. Vajadzības gadījumā arī kontrakcijas laikā sieviete spēj pievērsties notiekošajam ap viņu. Kontrakcijām progresējot, sieviete arvien vairāk pieslēdzas ārpasaulē notiekošajam tikai starp sāpēm, bet kontrakciju laikā nevēlas sarunāties vai atbildēt uz jautājumiem. Dzemdību kontrakcijām sasniedzot pilnību, rodas ar izelpu pavadošas dažādu tembru nopūtas, kas pamazām kļūst arvien skaļākas, dažkārt agādinot rūkoņu, sēkšanu vai šņākšanu. Šīs skaņas ir praktiski neiespējami aizturēt un raksturo spēcīgo dzemdību darbu, kas notiek, lai mazulis jau drīz ierastos pasaulē.

Smarža.

Dzemdību telpā, vietā, kur uzturas topošā māmiņa, raksturīga specifiska, saldena smarža. Tā ir kaut kas starp gļotu, asiņu un spermas smaržu sajaukumu. Šī smarža kļūst īpaši jūtama pēc augļūdens pūšļa pārplīšanas un augļūdens noiešanas, kā arī īsi pirms mazuļa piedzimšanas, pat ja augļūdeņi vēl nav nogājuši. Pēc smaržas telpā var noteikt, vai sieviete ir latentā vai aktīvā dzemdību fāzē – smarža ir izteikta tikai aktīvi dzemdējošām māmiņām. 

Irracionalitāte.

Dzemdību gaitā, māmiņas pamazām zaudē aktīvu piesaisti apkārtējās vides norisēm. Mīlestības hormona oksitocīna ļoti augstais līmenis topošās māmiņas asinīs mēdz izraisīt līdzīgu efektu, kā tas ir cilvēkiem iemīlēšanās laikā – viņi kļūst sapņaini un irracionāli. Tuvojoties izstumšanas periodam, topošās māmiņas asinīs sāk pieaugt arī adrenalīna līmenis. Tas rada apjukušas, uz rīcības maiņu vērstas domas un emocijas. Apmēram pie 7-8 cm dzemdes kakla atvēruma, sieviete sāk vēlēties to, ko pirms tam nav gribējusi vai pat aktīvi noliegusi. Sieviete var pēkšņi teikt: “Dariet, ko gribiet, es vairs nevaru!” vai “Es vairs nedzemdēšu, iešu mājās un tad dzemdēšu!”.

Tauste.

Dzemdību sākumā asins cirkulācija ir vienmērīga visā sievietes ķermenī. Mazulim virzoties uz leju, pamazām tiek nospiestas lielās iegurņa vēnas un tiek apgrūtināta asiņu un limfas attece no kājām atpakaļ uz ķermeni. Pirmās vēsas paliek kāju pēdas. Kad dzemdes kakla atvērums tuvojas desmit centimetriem, vēss ir viss apakšstilbs, līdz pat celim. Ar kāju asins apgādes traucējumiem un nervu galu nospiešanu, ir izskaidrojami arī kāju krampji, kas ļoti raksturīgi īsi pirms mazuļa piedzimšanas.

Bērniņa piedzimšana ir ne tikai skaists un emocionāli piepildīts process, bet arī vienlīdz smags un grūts darbs, kas prasa ilgstošu gatavošanos, lai nobriestu kā emocionāli, tā fiziski. Viens no veidiem, kas palīdz atvieglot mazuļa nākšanu pasaulē, samazina potenciāli iespējamu plīsumu veidošanos dzemdībās un paātrina dzemdību procesu izstumšanas periodā, ir EPI- NO. 

•  EPI- NO ir zinātniski pārbaudīts medicīnisks trenažieris, kas palīdz sagatavot sievietes ķermeni dzemdībām. Veicot vairākus randomizētus klīniskos pētījumus ir atklāts, ka sievietes, kas izmantojušas EPI-NO kā iegurņa pamatnes muskulatūras trenažieri par 43% samazināja epiziotomijas (iegriezums starpenē) rādītājus.
• Svarīgi ievērot, ka vingrinājumi jāveic regulāri, 2-3 reizes nedēļā, sākot no 32.grūtniecības nedēļas, kad tas paredzēts, lai apgūtu veidu kā atslābināt iegurņa pamatnes muskulatūru un no 37.grūtniecības nedēļas, lai maigi iestieptu muskulatūru, mazinot plīsumu risku un palīdzot emocionāli sagatavoties dzemdībām.
• EPI- NO arī neaizstāj pilnvērtīgu vecmātes un ārsta iesaisti dzemdībās, kā arī pašas sievietes līdzestību.

Vairāk par šo trenažieri var uzzināt EPI- NO mājaslapā vai konsultējoties ar savu ārstu vai vecmāti. Droši jautā arī mūsu speciālistiem Stārķa Ligzdā, ja rodas kādi jautājumi.

Grūtniecības laikā ievērojami pieaug māmiņas organismam nepieciešamās dzelzs daudzums. Ilgstošs dzelzs trūkums gaidību laikā var būt par cēloni daudziem veselības traucējumiem māmiņai un bērniņam: 

• Mazulis var piedzimt priekšlaikus vai ar pārāk mazu ķermeņa masu.
• Jaundzimušajam var būt aizkavēta fiziskā un mentālā attīstība, attīstīties uztveres traucējumi.
• Bērnam veidojas paaugstināts risks piedzīvot dzelzs deficīta anēmiju jau agrā bērnībā un pusaudžu gados.
• Māmiņai pēc dzemdībām pieaug nosliece uz pēcdzemdību depresiju.
• Palielināts asins zudums dzemdību laikā var radīt nepieciešamību pārliet eritrocītu masu pēc dzemdībām.

Dzelzs patēriņš īpaši pieaug 2.grūtniecības trimestrī, kad māmiņai ir nepieciešams vidēji 60 mg dzelzs dienā. Tāpēc regulāri ir jāseko dzelzs līmenim asinīs, veicot asins analīzes, kurās jānosaka hemoglobīna līmeni un feritīnu, kas uzrāda dzelzs rezerves organismā.

Efektīvs veids, kā uzturēt un papildināt dzelzs rezerves organismā, ir lietot pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Nepieciešamības gadījumā padomu uztura korekcijai var jautāt mūsu uztura speciālistam. Taču reizēs, kad dzelzs uzsūkšanās ir traucēta, vēlams konsultēties ar savu vecmāti vai ārstu par papildus dzelzs preparātu lietošanu.

Recepte kokteilim, kas var palīdzēt papildināt dzelzs rezerves grūtniecības laikā. 

3 vienādās daļās:

• Ābolu sula
• Biešu sula (pus dienu noturēta istabas temperatūrā)
• Dzērveņu sula
• 1 ēdamkarote medus

Sulu ar medu sajauc kopā un liek ledusskapī. Ik dienu lieto 1 ēdamkaroti 3 reizes dienā.

Lai labi garšo!

* Ja dzelzs uzsūkšanās ir traucēta, vēlams konsultēties ar savu vecmāti vai ārstu par papildus dzelzs preparātu lietošanu.

Grūtniecības laikā tiek rekomendēts pārtraukt smēķēšanu vai citu nikotīna saturošu produktu lietošanu, jo tas var negatīvi ietekmēt augļa veselību, kā arī grūtniecību, dzemdības un pēcdzemdības. 

Reproduktīvā veselība.

• Subfertilitāte – ir nepieciešams ilgāks laiks, lai iestātos grūtniecība.
• Sievietes neauglība – smēķēšana par 60% palielina risku neauglībai.
• Medicīniskā apaugļošana – ja sievietei nepieciešama medicīniskā apaugļošana, smēķēšana samazina grūtniecības iestāšanos par 44%.

Grūtniecība un dzemdības.

• Aborts, ārpusdzemdes grūtniecība – smēķējošām sievietēm ir augstāks risks spontānajam abortam un ārpusdzemdes grūtniecībai. 
• Priekšlaicīga augļūdens noplūšana – smēķētājām ir lielāka iespēja piedzīvot priekšlaicīgu augļūdens noplūšanu. 
• Mazuļa nāve – smēķējošām sievietēm ir lielāks risks mazuļa nāvei grūtniecības laikā. 
• Patoloģiska placentas attīstība, placentas atslāņošanās – sievietēm, kas grūtniecības laikā smēķē, ir augstāks risks placentas patoloģijām. 
• Gestācijas diabēts –  ir izpētīts, ka sievietēm, kas smēķē, biežāk tiek konstatēts gestācijas diabēts.
• Priekšlaicīgas dzemdības – grūtniecēm, smēķētājām ir augstāks risks priekšlaicīgām dzemdībām. 

Mazulis.

• Intrauterīna augļa augšanas aizture – smēķējošām sievietēm ir lielāka iespēja, ka grūtniecības laikā bērniņš nepietiekami aug un attīstās.
• Zems bērna dzimšanas svars
• Iedzimtas augļa malformācijas – smēķējošu sieviešu mazulim ir lielāks risks būt ar samazinātām ekstremitātēm, greizu pēdu, lūpu un auksleju šķeltni, redzes nerva bojājumu, sirds defektiem, anālās atveres aizaugšanu, trūci un citiem defektiem.

Bērnam augot.

• Zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms – smēķējošu mammu bērniņiem ir augstāks risks zīdaiņu pēkšņās nāves sindromam.
• Respiratorās sistēmas saslimšanas – bērniem, kuru māte ir smēķējusi grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, ir augstāks risks uz bronhiālu astmu, elpceļu infekciju slimībām un samazinātu plaušu funkciju.
• 2. tipa cukura diabēts – bērniem ir augstaks risks 2. tipa cukura diabētam, ja mamma ir smēķējusi.
• Neiroloģiskas attīstības traucējumi – smēķējošu mammu bērniņiem ir augsts risks, ka bērnam attīstās anomālijas smadzenēs un smadzeņu darbības traucējumi.
• Apziņas un uzmanības traucējumi – smēķējošu mammu bērniem var būt traucētas kognitīvās spējas un attīstība, kā arī var veidoties uzmanības deficīta un hiperreaktivitātes sindroms un antisociāla uzvedība.
• Nikotīna un citu vielu atkarība nākotnē – ir augstāks risks, ka smēķējošas mammas bērns nākotnē arī piedzīvos nikotīna vai citu vielu atkarību.  

• Vēdera noslīdēšana.
• Paliek vieglāk elpot un ēst.
• Biežāka urinēšana.
• Sāpes muguras lejasdaļā
• Brakstona – Hiksa kontrakcijas (“viltus” kontrakcijas).
• Apetītes izmaiņas, biežāk samazināšanās.
• Mazuļa kustību aktivitātes izmaiņas.
• Ķermeņa masas samazināšanās.
• Izdalījumi no dzimumceļiem (gļotu korķis).
• “Ligzdas vīšanas” instinkts un leilā enerģija.

Latvijas Veselības ministrijas izdotajā rīkojumā “Veselīga uztura ieteikumi sievietei grūtniecības laikā” teikts, ka ik dienas būtu jāuzņem 5 porcijas jeb 500g dārzeņu un augļi, no kuriem augļi sastāda 200g. Tam visam ir pamatota taisnība. Tie ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām. 

Taču ir arī kāds “BET”. Augļos ir augļu cukurs – fruktoze. Fruktozei nav ne vainas, ja vien tā netiek uzņemta par daudz. Fruktoze organismā neierosina insulīna izdali, kā to dara glikoze, tāpēc ēdot augļus, apetīte nemazinās un cilvēks turpina ēst augļus, pat ja šķiet, ka vēders ir “pilns”. Pārlieku liels fruktozes daudzums, var veicināt svara pieaugumu gan grūtniecei, gan mazulim. Tāpat, augļi var pastiprināt kuņģa skābes izdalīšanos, tādējādi var būt izteiktāka kuņģa dedzināšana, skāba atviļņa sajūta kaklā un grēmas. 

Augļi ar lielu cukura daudzumu, ko būtu vēlams uzņemt retāk un mazos daudzumos (g cukura/100g):

• Vīnogas – 18,1
• Saldie ķirši – 14,6
• Banāns – 12,8
• Ābols – 11,1
• Saldie kivi – 10,5
• Mellenes – 10
• Arbūzs – 9

Augļi ar mazāku cukura daudzumu (g cukura/100g):

• Zemenes – 7
• Upenes – 7
• Kivi – 6,7
• Avenes – 5
• Laims – 2,1
• Citrons 1,13

Augļus var un vajag uzņemt! Tikai visu ar mēru. Tāpat, izvērtējot konkrēto augļu cukura daudzumu. Ja Jūsu uzraugošais ārsts vai vecmāte sāk atgādināt par diētu, Jums grūtības sagādā ēšanas ieradumu maiņa un īsti nezināt, kas būtu jāmaina – droši piesakieties pie mūsu uztura speciālista uz konsultāciju!