Pubertāte jeb dzimumnobriedums ir dabiska attīstības stadija, kurā bērns pakāpeniski kļūst par pieaugušo gan bioloģiski, gan funkcionāli sasniedzot dzimumgatavību. Tas ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem cilvēka mūža periodiem, jo notiek pārmaiņas ne tikai visās orgānu sistēmās, bet arī mainās pusaudža domāšana, pasaules uztvere un uzvedība. 

Meiteņu pubertātes periodi.

Meitenes dzīves periodus nosacīti var iedalīt:

• Augļa (fetālais) periods.
• Jaundzimušā un zīdaiņa periods – līdz 1 gada vecumam.
• Pirmspubertātes (hormonālā miera) periods – līdz 8-9 gadu vecumam.
• Pubertātes periods – 8-19 gadu vecumam.

Pāragra un aizkavēta pubertāte.

Par pāragru pubertāti tiek uzskatīts laiks, kad priekšlaicīgi parādās sievišķās un vīrišķās dzimumpazīmes (krūts dziedzeru attīstība, kaunuma apmatojuma augšana, ķermeņa apmatojuma veidošanās un menstruācijas), taču par aizkavētu pubertāti uzskata tad, ja šīs dzimumpazīmes parādās novēloti vai vēl neprādās vispār. 

• Pāragra pubertāte meitenēm ir pirms 8 gadu vecuma, zēniem pirms 9-9,5 gadu vecuma.
• Aizkavēta pubertāte ir meitenēm pēc 12-13 gadu vecuma un zēniem pēc 15-16 gadu vecuma. 

Pirmās mēnešreizes jeb menarche parasti sākas 12-14 gadu vecumā, 1-2 gadus pēc krūts dziedzeru attīstības sākuma un pubertātes “augšanas lēciena” maksimuma. Pirmās mēnešreizes sākumā var būt neregulāras un bez ovulācijas. Cikls nostabilizējas un kļūst ovulators vidēji 1-1,5 gadu pēc pirmajām mēnešreizēm. 

Pirmo mēnešreižu menstruālais cikls vairumā gadījumu ir bez ovulācijas, taču daļai meiteņu cikli var būt ovulatori jau ar pirmajām mēnešreizēm vai dažos gadījumos novēro pat atsevišķas, vienreizējas ovulācijas vēl pirms pirmo mēnešreižu iestāšanās. Pirmo mēnešreižu sākuma periodā biežākie intervāli starp mēnešreizēm ir 1,5-2 mēneši, bet asiņošanas ilgums vidēji 7 dienas. Pubertātes vecumā īpaši svarīgi ir sekot līdzi menstruālajam kalendāram, jo tas var palīdzēt precizēt menstruālā cikla traucējumus. 

Kas ietekmē pirmās mēnešreizes? 

Pirmo mēnešreižu procesu būtiski ietekmē vairāki faktori, daži no tiem ir:

• Ģenētiskie faktori.
• Uzturs – olbaltumvielu nepanesamība var kavēt mēnešreižu sākšanos.
• Svars – plāna zemādas tauku kārta, svars zem 43 kg palēnina, turpretī virssvars var paātrināt pirmo mēnešreižu sākšanos.
• Rase – melnās rases meitenēm sākas ātrāk. 
• Psihoemocionālais stāvoklis – stress, fiziska pārslodze var kavēt mēnešreižu sākšanos. 

Hymen (hīmens) jeb jaunavības plēve, kas patiesībā nav nekāda “plēve”, bet gan ir gredzenveida gļotādas kroka, kas nosedz ieeju makstī un norobežo sievietes ārējos un iekšējos dzimumorgānus. 

Kāda tā ir?

Jaunavības plēve ir pietiekami bieza un izturīga. Vairumā gadījumu tai ir apļveida, pusmēness forma un ar caurumu vidū, lai nodrošinātu, ka menstruāciju laikā asinis tiktu izvadītas no dzemdes. Taču ne visi hīmeni ir vienādi un ar vienu caurumu. Kādai tā atgādina sietiņu ar daudz maziem caurumiņiem, citām ir divi lielāki caurumi. Reti jaunavības plēve var būt arī bez cauruma, tad nepieciešama ārsta palīdzība. 

Pirmā reize.

Nereti tiek uzskatīts, ka jaunavības plēve pirmās mīlēšanās laikā plīst un asiņo, tā var noteikt, ka sieviete pirms tam nav dzīvojusi dzimumdzīvi. Taču patiesībā, pirmo reizi mīlējoties, hīmens tiek iestiepts līdz ar maksti. Ja jaunavības plēve ir elastīgāka, tad tā ieplīst un asiņo maz vai pat neasiņo vispār. Turpretī, meitenēm, kurām jaunavības plēve nav tik elastīga, var būt nedaudz izteiktāka asiņošana. 

Ieplēst jaunavības plēvi.

Ne tikai pirmais dzimumakts var būt tas, kas ieplēš jaunavības plēvi. Tas var notikt arī liekot tamponu, pašapmierinoties vai nodarbojoties ar intensīvām fiziskām aktivitātēm, piemēram, riteņbraukšanu, jāšanu ar zirgu, aktīvu vingrošanu. Vairums sieviešu tā arī nezina, kas bija tas brīdis, kurā ieplīsa viņu jaunavības plēve.

Laika gaitā.

Jaunavības plēve laika gaitā mainās. Pēc pubertātes hīmens bieži iegūst pusmēnesim līdzīgu formu – tas paliek platāks aizmugurē, tuvāk anālajai atverei, taču joprojām aptver maksts ieeju, atstājot lielāku caurumu vidū. Līdz ko jaunavības plēve tiek ieplēsta, tā pati no sevis vairs neatjaunojas. 

Telarche jeb krūts dziedzeru attīstības sākums ir agrākā pubertātes pazīme teju 85% meiteņu. Krūšu attīstība sākumā var noritēt asimetriski un asinhroni. Viena krūts var būt izteiktāka un sāpīgāka par otru un krūts dziedzeru lielums var mainīties atkarībā no hormonālajām svārstībām. Krūts dziedzeru attīstība ilgst vidēji 4-5 gadus. Aizkavēta pubertāte ir tad, ja līdz 14 gadu vecumam nenotiek krūts dziedzeru attīstība. 

Krūts dziedzeru attīstība.

Meitenēm līdz pubertātes sākumam krūts dziedzeru attīstība ir minimāla un nevienmērīga. Neliels krūts dziedzera daiviņu skaita pieaugums notiek 4 – 9 gadu vecumā, bet visā krūts dziedzera attīstība sākas 10 – 11 gadu vecumā, palielinoties dzimumhormonu ietekmei. Meitenēm 16 – 18 gadu vecumā krūtis kļūst izteiktākas un formīgākas, jo vairāk kā 10 reizes palielinās krūts dziedzeraudu elementu apjoms. 

Kā aug krūtis?

1. Sākumā attīstās tikai pats krūtsgals. 
2. Vēlāk paplašinās areola ap krūtsgalu.
3. Pēc tam pakāpeniski palielinās krūts dziedzeris, iegūdams pieaugšas sievietes krūts dziedzera izskatu un apjomu.

Krūts dziedzeru attīsība dabiski notiek kopā ar raksturīgā apmatojuma veidošanos meitenēm. 

Krūšu pārmaiņas menstruālā cikla laikā.

Katru mēnesi sievietes piedzīvo hormonālās svārstības, kas ir normāla menstruālā cikla sastāvdaļa. Cikla pirmajā pusē estrogēni veicina piena vadu augšanu un attīstību. Cikla otrajā pusē, pēc ovulācijas un pirms menstruācijām, krūtis var kļūt sāpīgākas, nelīdzenākas un piebriedušākas. Tas ir tāpēc, ka progesterona ietekmē palielinās krūts dziedzeri, lai sagatavotos iespējamai grūtniecībai. Ja grūtniecība neiestājas, krūtis atkal atgriežas ierastajā apjomā un viendabīgā konsistencē. Tieši tāpēc, krūšu pašpārbaudi iesaka veikt 1 nedēļu PĒC mēnešreizēm, precīzākai izmeklēšanai.

Laikā, kad meitenes krūtis aug un attīstās, ir dabiski, ka tās ir jutīgākas, sāpīgākas, ar atšķirīgu izmēru un formu. Ir pilnīgi normāli, ja krūšu augšanas laikā viena krūts ir izteikti lielāka par otru – ar laiku abu krūšu izmēri izlīdzināsies, taču neliela atšķirība starp abām krūtīm saglabāsies vienmēr. Tāpat meitenēm krūšu gali var būt izvirzīti uz āru vai ierauti uz iekšpusi. Arī tas ir normāli un par to nav jāuztraucas. Šādas krūšu galu atšķirības var saglabāties arī nākotnē. 

Katra sieviete ir īpaša savā unikalitātē!