Ļaut sevī rasties bērnam un tad to dzemdēt ir ārkārtīgi emocionāls process. Būtiska ir arī vietas un aprūpes sniedzēja izvēle. Latvijā ikviena sieviete ir tiesīga izvēlēties sev piemērotāko, atbilstošāko un drošāko vietu sava bērniņa radībām. Plānotās ārpusstacionāra dzemdībās sievietes tiek aprūpētas vidē, kurā netiek aizskarts viņu privātums, kurā jūtas droši, ērti un pasargāti, esot klusumā un mierā ar saviem tuviniekiem. Īpašas sajūtas piedzīvo vecākie bērni, esot savās mājās, kad dzimst mazais brālītis vai māsiņa. Ģimenes kopābūšana, vecmātes klātbūtne, rūpes, iedrošinājums sniedz papildus drošību mātei un vairo viņas pārliecību savai varēšanai. (Sassine et al.,2020; MurrayDavis et al., 2014; Jackson, Dahlen and Schmied, 2012; Jouhki, 2012; Blix, 2011; Leslie & Romano, 2007; Enkin et al., 2000).

Pati par sevi dzemdēšana ir dabiska norise, tāpat kā elpošana vai gremošana. Parasti mūsu organisms tiek ar to galā pats, bez īpašas iejaukšanās. Kurš ārsts gan īpaši uzraudzītu vai pat iejauktos veselā asinsritē, elpošanas vai gremošanas procesos un censtos tos paātrināt vai palēnināt? Tāda rīcība izsauktu slimības simptomu rašanos un drīzumā parādītos sarežģījumi. Ir pierādīts, ka zema riska grūtniecei dzemdējot plānotās mājdzemdībās, risks iejaukties dzemdību norisē ir ievērojami zemāks. (Alcaraz-Vidal et al., 2021; Davies-Tuck et al., 2018) Protams, reizēm neiztikt bez medicīniskas palīdzības. Un šī iemesla dēļ, mādzemdības ir tiesīgas pieņemt sertificētas vecmātes vai ginekologs-dzemdību speciālists. Uz dzemdībām mediķis ierodas ar aprīkojumu, ko paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.611 un Nr.60. Viņas turpina aktīvi izglītoties gan Latvijā, gan ārzemēs, nereti vairo savu pieredzi, strādājot stacionāros, kur biežāk vērojami sarežģījumi dzemdībās.

Tiekoties grūtniecības laikā, starp sievieti un vecmāti veidojas cieša, savstarpēja uzticēšanās. Vecmāte seko grūtniecības norisei, tiek apzināti un laikus novērsti iespējamie riski. Ja riskus neizdodas novērst, sieviete saņem ieteikumu bērniņa laišanai pasaulē izvēlēties vietu, kur pieejama specifiskāka un visaptverošāka palīdzība. Tiek pārrunāta dzemdību norise, paredzēta rīcība sarežģījumu gadījumos.  

Dzemdībās sieviete saņem nedalītu vecmātes uzmanību. Ja netiek apslāpēta sievietes uzticēšanās savam organismam, bet tā tiek veicināta, dabiskas dzemdības var notikt pašas no sevis. Un tomēr, vecmāte rūpīgi seko dzemdību norisei, ik pa laikam klausoties bērniņa sirdstoņus, vērtējot sievietes veselības stāvokli, ieklausās sievietes sajūtās un teiktajā. Kad bērniņš ir piedzimis, vecmāte novērtē tā stāvokli pēc Apgares skalas. Mazulītis adaptējas jaunajai videi, būdams mammai uz punča. Pamazītēm tas sāk izrādīt interesi un gatavību uzsākt zīst. Vecmāte atbalsta mammu vai ierāda tai, kā zīdīt bērniņu. Vēl 2-3 stundas pēc dzemdībām gan mamma, gan bērniņš tiek novērots. Vecmāte aizpilda dokumentāciju, tiek paņemtas analīzes laboratoriskiem izmeklējumiem, bērniņš tiek svērts un mērīts, pēc māmiņas izvēles tiek injicēts K vitamīns. Tiek izsaukts neonatologs, kurš ierodas 24h laikā vai ātrāk, ja nepieciešams. Mamma un tētis savu bērniņu saģērbj. Vecākiem tiek ierādīts, kā ik rītu aprūpēt mazulīti. Tiek sniegta informācija par neatliekamām situācijām un rīcību nepieciešamības gadījumā.

Pēc dzemdībām vecmāte apmeklē ģimeni vēl divas reizes. Trešajā dienā pēc dzemdībām vecmāte izvērtē sievietes veselības stāvokli, uzklausa viņas teikto, pārrunā dzemdībās piedzīvoto. Tāpat tiek novērtēts bērniņa veselības stāvokli- mazulītis tiek svērts, novērtēts svara kritums, zīdīšanas aktivitāte, vēdera izeja, ņemtas ģenētiskā skrīninga analīzes, pārbaudīta dzirde ar otoakustiskās emisijas metodi, baudīta skābekļa saturācija asinīs. Arī piektajā dienā pēc dzemdībām ierodas vecmāte. Izvērtē un dokumentē mātes, jaundzimušā veselības stāvokli. Nedēļniecei rekomendē veikt plaušu rentgenu ambulatori, kā arī 6-8 nedēļas pēc dzemdībām apmeklēt vecmāti vai ginekologu. Atkārtoti mamma tiek informēta par pēcdzemdību septiskiem sarežģījumiem un palīdzības saņemšanas iespējām. Noslēdzoties pēcdzemdību vizītei, tālāku aprūpi pārņem ģimenes ārsts.